Denijs Romanovskis: “Mēs esam kā viena liela ģimene”
02/12/2020
Denijs Romanovskis: “Mēs esam kā viena liela ģimene”

Piedāvājam plašāku sarunu ar hokeja skolas “Kurbads” vārtsargu treneri Deniju Romanovski, kurš pastāstīja par vārtsargu specifiku, psiholoģiju, kas veido labu vārtsargu un kas pašam sniedz lielāko gandarījumu.

Kādi, Tavuprāt ir pirmie soļi, uzsākot vārtsarga hokeja gaitas?

Lai kļūtu par vārtsargu ir jābūt sadarbībai starp bērnu, vecāku un treneri. Ja kāda no pusēm nav ieinteresēta, tad tur nekas nebūs. Protams lielākai iniciatīvai ir jānāk no paša bērna. Arī vecākiem šajā ziņā ir liela loma – jāpērk ekipējums, jāmaksā par treniņiem, jāsūta uz nometnēm. Pašā sākumā, kad bērns kļūst par vārtsargu, viņam ir jāiedod maksimāli daudz – informācija, treniņi, nometnes utt. Jādod iespēju patrenēties pie vairākiem vārtsargu treneriem, jo katrs var iemācīt kaut ko jaunu un noderīgu.

Kādas īpašības raksturo labu vārtsargu?

Pirmkārt, ir jābūt pārliecinātam par sevi, par saviem spēkiem. Spēja lasīt spēli, pieņemt pareizos lēmumus. Ir spējīgs aiz sevis pavilkt komandu. Jābūt tādam, kas nodod emocijas visiem – komandas biedriem, skatītājiem, treneriem.

Hokeja skolā “Kurbads” notiek arī vārtsargu individuālie treniņi. Kā darbs ar vārtsargu treneri palīdz jaunajiem vārtsargiem pilnveidoties?

Ir daudz vārtsargu treneri, katram ir sava pieeja un stils. Ir treneri, kuri strādā pēc principa, ka viņa trenētā metode ir vienīgā un pareizā. Turpretim, es strādāju tā, ka vārtsargiem nav jātrenējas pēc vienas programmas un šablona. Cik vārtsargu, tik stilu. Var iemācīt pašu pamatu, svarīgākās lietas, bet arī te katram vārtsargam tas ir savādāk, jo viens ir garāks, otrs īsāks, cik atlētiskās utt. Man bieži treniņos vārtsargi prasa, kā pareizi darīt vienā vai otrā uzdevumā. Es viņiem saku, Tu pats pieņem lēmumu. Piemēram, es šādā situācijā spēlētu šādi, bet, ja Tev ir ērtāk tā, tad dari tā. Ar mazajiem bērniem noteikti ir vairāk jārunā, jāstāsta, jārāda piemēri. Pašam jānokrīt, pašam jāparāda. Jāliek viņiem apsēsties noteiktā pozīcijā, jānofotografē, jāparāda. Jo bērni saprot ne tikai ar vārdiem, bet viņiem ir arī svarīgi redzēt to visu ar savām acīt.

Vārtsargu trenerim ir jābūt kā lielākajam brālim, kuram var uzticēt visu, kas uz sirds. Es vienmēr pajautāju, ko no rīta darīji, ko brokastīs ēdi, kā ar meitenēm skolā iet. Par dažādām tēmām. Es redzu, ka ir vārtsargi, kas ar saviem komandas biedriem maz komunicē, klusi ģērbtuvē, klusi pret citiem treneriem, savukārt ar mani viņi ir pavisam citi cilvēki. Tādam ir jābūt vārtsargu trenerim, lai bērns nekautrētos uzdot jautājumus, runāt par dažādām tēmām.

Bieži vien galvenais treneris, kurš nav vārtsargu treneris nepievērš uzmanību vārtsargiem. Vienīgais, kam pievērš ir, vai vārtsargs noķēris ripu, vai nē; viņam pat nav svarīgi kā tas izdarīts. Savukārt vārtsargu treneris ir tas, kas no malas paskatās, vairāk redz nianses.

Kā notiek komunikācija komandā vārtsargu trenerim ar galveno treneri?

Ir svarīgi, kad galvenais treneris uzticas vārtsargu trenerim, jo, ja ir treneris, kuram ir vienalga, ko domā vārtsargu treneris, tad priekš kam vārtsargu treneris ir vajadzīgs? Vārtsargu treneris labāk redz, kurā brīdī spēlē nomainīt pirmo vārtsargu, vai tieši otrādi – atstāt spēlē. Piemēram, ir situācija, notiek spēle, vārtsargs ir ielaidis trīs golus, un galvenais treneris nodod signālu otram vārtsargam, lai tas sāk iesildīties. Tajā brīdī vārtsargs, kurš ir vārtos, to redz, tas dod viņam papildus uztraukumu, liek justies nepārliecinātam. Šādā situācijā es saku, ej iesildīties gaitenī, lai Tevi neredz.

Kā ir ar vārtsargu konkurenci komandā? Cik tā ir svarīga?

Pirmkārt viņi visi ir komandas biedri, tas stāv pāri visam. Ja komanda uzvar, visi ir laimīgi, ja zaudē – visi bēdīgi. Konkurencei ir jābūt. Nevar būt tā, ka komandā ir viens galvenais vārtsargs un viņš nejūt spiedienu (pozitīvā nozīmē). Katrā treniņā cītīgi ir jāstrādā un jāpierāda savs varējums. Tā ir psiholoģija, kad redzi, ka pirmais vārtsargs ir pārāk pārliecināts par savu vietu vārtos, tad vārtsargu trenerim viņš ir nedaudz jānolaiž uz zemes. Piemēram, vienu spēli, kuru viņš ir pārliecināts, ka spēlēs, iedod spēlēt otram vārtsargam. Citreiz tas ir jāpaskaidro, citreiz jāpanāk, lai viņš pats to saprot. Vārtsargi ir dažādi un arī pieejas ir dažādas.

Mūsdienu hokejā prasības vārtsargam ir mainījušās. Kuras ir tās īpašības un prasmes, kas ir ļoti būtiskas modernam vārtsargam?

Pārsvarā tās nianses. Viena no svarīgākajām noteikti ir spēle ar nūju. Ja vārtsargs spēlē ar nūju, tas uzreiz parāda, kas vārtsargam ir iekšā sirdī, vai viņam ir pārliecība par sevi vai nav. Piemēram situācija. Iedomājamies, ka vienā komandā ir vārtsargs, kurš visās situācijās iet spēlēt ar nūju, turpretim otrā komandā vārtsargs vispār neiet ārā no vārtiem. Ripa tiek iemesta zonā, ripai iet pakaļ aizsargs un turpat blakus ir pretinieku uzbrucējs. Jebkurā situācijā, kurā vārtsargs neizies ārā, ir jāspēlē aizsargam un aizsargs no uzbrucēja vienmēr dabūs iekšās. Savukārt otrajā komandā ir vārtsargs, kurš savāc visas ripas un aizsargs neiet tai pakaļ. Tas nozīmē, ka aizsargs nedabūs pret sevi izjust spēka spēli. Un spēles pēdējās minūtēs, kuras komandas aizsargi ir mazāk dabūjuši kaulā, ir svaigāki. Tieši tāpēc, vārtsarga spēle ar nūju ir viena no panākuma atslēgām.

Hokejs ar katru gadu attīstās un arī vārtsargu spēle. Kas ir mainījies spēlē no Tava, vārtsargu skatupunkta?

Noteikti tas ir ekipējums. Pirmsākumos vārtsargu formas bija mazas, ķiveres vispār nebija. Laikam ejot, vārtsargu formas sāka attīstīties, līdz brīdim, kad vārtsargi palika pārāk lieli, kļuva grūtāk iemest vārtus. Tad, lai palielinātu rezultativitāti, sāka formu samazināt.

Arī noteikumi ir pamainījušies. Augstākajā līmenī ir pieņemti noteikumi, ka vārtsargs nevar iet stūros, ir novilktas līnijas līdz kurām vārtsargs drīkst doties. Te ir svarīgi izvērtēt situāciju, cik stipri ripa slīdēs gar bortu, kur ir aizsargi, jāredz, kur ir pretinieku spēlētāji. Vārtsargam visu laiku jālasa situācija, vēl pirms ripas saņemšanas ir jāpieņem pareizais lēmums. Otra lieta ir tā saucamais hibrīda pārmetiens. Arī te vārtsargam ir jāsaprot cik ātri aizsargs kustās, pašam spēlēt ripu vai palikt vārtos. Te ir svarīga komunikācija ar aizsargu.

Es uzskatu, ka vārtsargs vispār ir 75-80% no komandas. Vārtsargam ir viss jāredz spēlē. Piemēram, ja komanda nav gatava uz spēles sākumu, vārtsargam ar savām darbībām ir jāpanāk, lai komanda uzvelkas. Ir brīži, kad vārtsargam ir jānokliedzas uz soliņu, lai komanda uzvelkas. Vienmēr ir jāpasaka paldies, ja komandas spēlētājs nobloķējis ripu. Ir jādod saprast, ka tas bija svarīgi un arī nākošajā epizodē viņš tās ripas bloķēs. Mēs sporta skolā mēģinām šīs lietas mācīt. Treniņos mēs daudz bļaustāmies, trenējam balsis, jo ir daudz vārtsargu, kuri ir klusi ne tikai ģērbtuvē, bet arī uz ledus. Vārtsargam ir jādod skaļi signāli saviem komandas biedriem, lai tie spētu pieņemt pareizos lēmumus. No malas tas izskatās smieklīgi, tomēr spēlē ar balss palīdzību var kontrolēt visu kas notiek savā zonā.

Oktobrī ar vairākām meistarklasēm mūsu sporta skolā viesojās Kristers Gudļevskis. Viņš bija patīkami pārsteigts par mūsu mazajiem vārtsargiem, kuri jau agrā vecumā labi ir apguvuši vārtsargu tehniku.

Pie visām šīm lietām mēs strādājam. Protams, viss ir atkarīgs no paša vārtsarga, vai viņš tik agrā vecumā spēj uzsūkt visas tās lietas ko stāstām un mācām. Šeit liela loma ir arī vecākiem, cik daudz viņi ir iekšā bērna attīstībā. Ja mājās tiek runāts, ka jāklausa treneris, jāuzdod jautājumi, tad rezultāts neizpaliks. Ja ātrāk vārtsargu treneris sāks stāstīt tās mazās lietas, tad ātrāk mazais vārtsargs to pats sapratīs un vairāk viņš varēs pats pie tā strādāt.

Plecu pie pleca esi strādājis arī Latvijas hokeja leģendu Artūru Irbi. Ko esi iemācījies no viņa?

Pirmo reizi ar Artūru strādāju, kad man bija 8-9 gadi. Apmeklēju viņa meistarklasi un biju ļoti saviļņots būt uz viena ledus kopā ar hokeja leģendu. Mēs esam daudz sarunājušies, ne tikai par hokeju, bet arī par citiem sporta veidiem, par dzīvi kopumā. Viņam bija izcila karjera NHL, pats trenējis NHL komandas. Tur tiešām ir ko klausīties, un protams, uzdot arī jautājumus, skatīties, analizēt. Viņš zina īsto brīdi, kad jāpasaka pareizos vārdus, norādīt uz kļūdām vai tieši otrādi – paslavēt. Tas ir tieši tas ko es sākumā teicu, viņš katram vārtsargam atradīs savu pieeju. Artūra treniņi vienmēr bijuši interesanti priekš visiem, ne tikai priekš vārtsargiem, bet arī priekš spēlētājiem. To arī es tālāk cenšos nodot mūsu vārtsargiem.

Kam treniņos Tu pievērs lielāko uzmanību? Kādi vingrinājumi ir svarīgākie utt.?

Mēs treniņos strādājam pilnīgi uz visiem iespējamajiem elementiem, kas spēlē var notikt. Kā jau teicu, esam strādājuši uz bļaustīšanos, runāšanu spēles laikā. Uz mainīšanos pret sesto laukuma spēlētāju. Katru vingrinājumu cenšos pielāgot reālai spēles situācijai. Daudz slidojam, stiepjamies, cenšos dot tādus vingrinājumus, kur vārtsargiem ir jāiziet no savas komforta zonas. Ļoti pievēršu uzmanību spēlei ar nūju. Manos vārtsargu treniņos nav rutīnas, regulāri cenšos mainīt un pilnveidot vingrinājumus. Strādājam pie sīkumiem, cenšos iemācīt dažādas hokeja viltības, kas var palīdzēt spēlē.

Kā pandēmijas apstākļos notiek darbs ar vārtsargiem?

Attālinātos fiziskos treniņus mūsu audzēkņiem vada trenere Vineta Bīriņa. Viņa ir labs speciālists un ļoti labi ar to tiek galā. Savukārt es atsevišķi visiem hokeja skolas vārtsargiem organizēju teorētiskās Zoom nodarbības. Šajās nodarbībās mēs analizējam ielaistos vārtus, mēs analizējam vietas no kurām pozīcijām ir grūtības atvairīt metienus. Analizējam, kuram vārtsargam, kurš ir smagākais periods spēlē un kāpēc. Paši domājam vārtsargu vingrinājumus, jo vārtsargiem ir jādomā un jāsaprot, kāpēc treneri dod tieši šādus uzdevumus. Maziem vārtsargiem mācām aprēķināt atvairīto metienu procentus, jo daudzi to nezina. Kā tikt galā ar ielaistiem vārtiem. Visas lietas, kuras ir ap vārtsarga pozīciju, mēs runājam, stāstam, dalāmies. Svarīgi, ka šajās nodarbībās piedalās gan lielie sporta skolas vārtsargi, gan pavisam mazie, kuri nule ir uzsākuši savas vārtsarga gaitas.

Protams, dodu viņiem arī individuālo programmu, kuru patstāvīgi katram mājas apstākļos ir jāpilda. Tā ir stiepšanas, darbs ar bumbiņām, kas attīsta koordināciju, redzi, reakciju.

Vārtsargiem parasti ir savi pirmsspēļu rituāli. Vai vari pastāstīt par dažiem?

Ir vārtsargi, kuri iesildās kopā ar komandu, ir vārtsargi, kuri iesildās atsevišķi. Vārtsargam pašam ir jāgatavojas tā, kā viņš jūtas komfortablāk. Ir tādi, kuri pirms spēlēm kājā velk labo slidu un pēc neveiksmīgām spēlēm, pamaina. Tā arī ir sava veida psiholoģija. Mans, kā vārtsargu trenera uzdevums ir palīdzēt, kā tikt ar to galā.

Ar mazajiem vārtsargiem ir savādāk. Viņi cenšas atdarināt un kopēt lielos vārtsargus. Savos vārtsargu treniņos es biežu cenšos pārī likt lielo vārtsargu ar mazo. Kad lielais vārtsargs strādā, mazais  – skatās, mācās. Savukārt, kad mazais vārtsargs izpilda vingrinājumu, lielais skatās līdzi, palīdz, koriģē, iesaka. Mēs esam kā viena liela ģimene, palīdzam viens otram.

Kas Tev sniedz lielāko gandarījumu hokejā?

Lielākais gandarījums ir prieks bērnu acīs par sasniegumiem, uzvarām, izlabotām kļūdām. Man ir prieks, kad viņi kļūst pārliecinātāki par savām spējām, kad viņiem sanāk un izdodas, kad viņi mācās un attīstās ne tikai kā vārtsargi, bet arī kā personības. Man ir gandarījums, kad man pēc spēlēm vecāki raksta, sūta video no bērnu spēlēm. Tad es jūtu, ka arī vecāks ir iekšā spēlē, ne tikai pats bērns.

Noslēgumā, kāds ir Tavs novēlējums mūsu sporta skolas audzēkņiem?

Teikšu dzejnieka vārdiem: “Vienalga, kas tev priekšā – draugu pulks vai zvēru bars. Galvenais, lai tevī pašā uzplaukst sapumpurots zars.”

Paldies par interviju!

 

 

Dalies ar rakstu
HK Kurbads soc tīklos
Atbalstītāji
Ģenerālsponsors
Atbalstītāji